Baltinavas un Pāvilostas amatierteātru kopizrāde "Apsolītā zeme"

Baltinavas un Pāvilostas amatierteātru kopizrāde

Sestdien, 2018.gada 3.novembrī Pāvilostā notika pasākums — Baltinavas (Latgale) un Pāvilostas (Kurzeme) amatierteātri plašai publikai izrādīja savu kopizrādi “Apsolītā zeme”. Izrāde stāsta par maz Latvijas vēsturē atspoguļotu vēsturisku faktu – Latgaļu ģimeņu ieceļošanu Kurzemē pagājušā gadsimta 30-tajos gados. Uzvedums top ar LR Kultūras ministrijas finansētā projektu konkursa pilsoniskās sabiedrības attīstības un starpkultūru dialoga jomā “Iesaisties Kurzemē” finansiālu atbalstu.
Savos iedpaidos dalās «Palādu» režisore Anita Ločmele: «Nu jau pirmizrāde ir aiz muguras un mēs esam atgriezušies mājās. Šis brauciens deva vielu pārdomām par to, ka arī ar mūsu teātri „ Palādas” var darīt brīnumu lietas. Esam kļuvuši par eksperimentētājiem un arī nedaudz avantūristiem.
Sākums bija smags, jo trūka aktieru, tāpēc ka daži no mūsējiem nevarēja braukt. Darbā tika likta radoša izdoma, un jautājums atrisinājās. Palīgā nāca pat Nautrēnu pagasta Dekteru amatierteātra aktieris Guntis Laizāns.
Tā kā lugā darbojās kurpnieks, tad Briežuciema pagasta amatnieks Andris Ločmelis mums aizdeva savu atjaunoto kurpnieka šujmašīnu un citus amata rīkus. Grūtības sagādāja 1917.- 1930. gadam piemērots apģērbs un mēbeles. Te atkal palīgā nāca veiksme, jo pagastā dalīja atvestos lietotos apģērbus. Protams, ka pēc cilvēku pūļiem palika arī izbrāķēto drēbju kalni. Modernais bija paņemts, bet atstāts mums noderīgais. Tas atviegloja tērpu izvēli. Krēslus un taburetes aizdeva Antra Keiša. Ceļu līdz Rīgai un atpakaļ apmaksāja mūsu novads, bet tālāk Pāvilosta un mēs paši. Ko lai dara- cēls mērķis prasa upurus.
Pāvilostā iebraucām ap 20.00, kur mūs mīļi sagaidīja vietējā teātra aktieri un režisore un projekta realizētāja Marita Horna. Mēs tikām uzreiz pabaroti ar zivju zupu, lai varētu izturēt vēl divu stundu kopmēģinājumu.
Skatuvi un atvēlēto spēles telpu apguvām ātri, jo scenogrāfija jau bija atsūtīta pašā lugas mēģinājumu sākumā, tā ka orientējāmies tīri labi, arī saspēle starp abu kolektīvu aktieriem noritēja bez sarežģījumiem.
Pēc kopmēģinājuma mūs veda pie jūras sasveicināties. Mēs, iekšzemnieki, vienmēr tā jūsmojam un priecājamies par tās varenību, vēju un saulrietiem. Šoreiz tā čaloja tumsā, bet vēja tikpat kā nebija. Daži labi no mums klejoja gar krastu pat līdz vieniem naktī.
Sestdien mēģinājām trīsarpus stundas, lai pirmizrādē justos droši un pārliecināti. Pēc mēģinājuma devāmies nelielā ekskursijā. Vispirms iepazinām pašu Pāvilostu, tad vareno Akmeņraga bāku, aizbraucām uz Sakas skolu, kur bija mācījušies no Latgales ieceļojušo bērni. Uz Grīņiem, kur risinās lugas darbība, netikām, jo ceļš izskatījās pārāk riskants, baidījāmies, ka varam iestrēgt dubļos un nebūs gaidītās izrādes. Tur pašlaik ir mežs, tikai vietām var redzēt kādus māju pamatus, nekas neliecina, ka kādreiz tur mituši cilvēki ar sapņiem izsisties no trūkuma.
Vēl apskatījām ostu, kur zvejnieku kuģīšus nomainījušas lepnas jahtas. Tās pieder tiem, kuri var atļauties nopirkt sev māju Pāvilostā, padzīvot tur atvaļinājuma laikā vai brīvdienās, pabraukāt pa jūru un nolikt šo dārgo transporta līdzekli dīkstāvē uz pāris mēnešiem.
3. novembra vakarā Pāvilostas kultūras nama zāle bija stāvgrūdām pilna. Priekšējā rindā sēdēja Vitālijs Sanders, romāna, pēc kura veidota luga, autors. Uztraukums bija, jo mainījās veseli trīs galveno varoņu sastāvi, tas ir, vienu lomu spēlēja trīs dažādu vecumu cilvēki, tāpēc ka luga aptvēra laiku no 1917. līdz aptuveni 1976.gadam. Skatītāji dzīvi sekoja lugas notikumiem līdz, un tas deva mums lielu prieku.
Īpašu noskaņu radīja mūsu Loginu ģimenes muzikantes- Solveta ar meitām Eliju un Sonoru. Caur viņu dziesmām un mūziku nāca tāds latgaliskuma kolorīts, ka skatītāji dziedāja līdzi, sita plaukstas dziesmu ritmā un pēc izrādes uzgavilēja viņām.
Baltinaviešiem bija jāspēlē 1.un 2.cēliens, bet bija lomas, kas turpinājās arī 3. un 4.cēlienā. Savukārt daži pāvilostieši darbojās arī mūsu notikumos. Par lomu sadali bijām vienojušies jau pašā sākumā. Domāju, ka izrāde izdevās, ka mūsu kopīgais darbs deva skatītājiem bagātu emociju gammu, sniedza arī ieskatu izceļojušo latgaliešu dzīvēs.
Galveno varoņu lomās iejutās Elīna un Rolands Keiši, viņi bija Konstance un Bernhards Sanderi. Citu Grīņu ciema ļaužu dzīves spēlēja Jānis Boldāns ( Jānis Logins), Skaidrīte Keiša ( Vace), Aldis Keišs ( Tadeušs Adamāns), Aleksandrs Pakalnītis ( Staņislavs Beliņš),Jāzeps Jermacāns ( Kazimirs Jermacāns), Vija Jermacāne ( grīņiešu sieva), Gints Circens ( Silvestris Ūdrs), Sandra Circena (Monika Miška), Uldis Logins ( Donats Miška), Līva Boldāne un Annija Jermacāne ( Mišku bērni), Guntis Laizāns ( Vitālijs Sanders), Aigars Keišs ( bankas ierēdnis).
Braucot svētdien mājās, piestājām Strantes stāvkrastā, kur par dzīvi pie jūras, par padomju laikiem tai pusē un dzimtu likteņiem tuvāk pastāstīja mūsu baltinaviete Alda Meščanova, viņa izmantoja izdevību kopā ar mums atbraukt uz dzimto pusi paciemoties. Viss redzētais it kā ieguva uzreiz krāsas un labāk iegūla atmiņā. Kuldīgā tomēr nenocietāmies un aizgājām vēl pie Ventas rumbas- ja redzēt Kurzemi, tad pēc iespējas vairāk!
Mēs pavadījām trīs brīnišķīgas dienas Pāvilostas pusē, gan devām, gan ieguvām veselu pūru iespaidu, izbaudījām kurzemnieku sirsnību un viesmīlību, un tagad jūtamies dvēseliski krietni bagātāki. Kādus dīvainus dzīves līkločus tomēr auž tas Visaugstākais- latgalieši brauc dzīvot uz Kurzemi, bet kurzemnieki ieprecas Latgalē!
Paldies visiem, kas palīdzēja mums aizbraukt no Latvijas galējiem austrumiem uz rietumiem!».

Pasākuma fotogalerija apskatāma www.facebook.com/baltinavasnovads/photos/pcb.2282956775070171/2282954788403703/?type=3&theater